Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) uzņēma kolēģus no Igaunijas- Valsts vēlēšanu biroja un Igaunijas Republikas Informācijas sistēmu pārvaldes. No Latvijas piedalījās arī pārstāvji no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK). Tikšanās laikā pārstāvji no abām valstīm dalījās pieredzē par vēlēšanu informācijas sistēmām un sadarbības modeli starp iesaistītajām iestādēm.
Latvija iepazīstināja Igaunijas pārstāvjus ar politiskā konteksta analīzi valsts vēlēšanu sistēmā, politiskās gaidas attiecībā uz tehniskajiem risinājumiem, organizatorisko struktūru un informācijas sistēmu arhitektūru, kā arī izstrādes un darbības praksi. Tika apspriesta iesaistīto pušu apmierinātība ar izmantotajām sistēmām, pieredzes apmaiņa starp abām valstīm un mācības, kas gūtas no tehniskajām grūtībām 2025. gada pašvaldību vēlēšanās Latvijā. Pārstāvji no Igaunijas īpašu interesi izrādīja par Latvijas pieeju sistēmu drošībai, lietotāju atbalsta mehānismiem un risinājumiem, kas nodrošina stabilitāti vēlēšanu procesā.
Diskusijas laikā visi dalībnieki izrādīja augstu ieinteresētību, kas veicināja aktīvu viedokļu apmaiņu par vēlēšanu sistēmu attīstības izaicinājumiem. Tika apspriesti riski, kas saistīti ar tehnisko stabilitāti, datu drošību un lietotāju atbalsta nodrošināšanu, kā arī meklēti risinājumi, lai uzlabotu procesu efektivitāti. Abas puses uzsvēra sadarbības nozīmi, lai nākotnē mazinātu līdzīgas problēmas un stiprinātu uzticību vēlēšanu sistēmām, jo abās valstīs vēlēšanu procesa digitalizācija ir izaicinoša pieredze.
Pārstāvji no Igaunijas uzsvēra vairākas būtiskas atziņas. Pirmkārt, vēlēšanu digitalizācija jāīsteno pakāpeniski, nodrošinot stabilitāti un pielāgošanos procesiem. Otrkārt, īpaši svarīga ir procesu organizācija – Igaunijā vēlēšanu gadā iestādes struktūrvienība, kas strādā pie vēlēšanu sistēmas, tiek prioritizēta augstākajā līmenī, un visi pieprasījumi, kas nepieciešami projekta realizācijai, tiek izpildīti ar visaugstāko steidzamību, jo vēlēšanu datums ir nemainīgs un visam jābūt sagatavotam savlaicīgi. Treškārt, Igaunijas pieredze uzsver nepieciešamību skaidri nodalīt tehnisko un juridisko institūciju atbildību, lai drošības un normatīvie jautājumi tiktu risināti savlaicīgi un koordinēti.
Igaunijas pārstāvji uzsvēra, ka pilnībā digitālo vēlēšanu ieviešanas ceļš Igaunijā ir bijis pakāpenisks un turpinās jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā valstī ir izveidota stabila infrastruktūra, attīstīti drošības risinājumi un nostiprināta sabiedrības uzticība elektroniskajai balsošanai.
Šāda starpvalstu dialoga nozīme ir būtiska, jo gan Latvija, gan Igaunija saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem digitalizācijas un tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, un kopīga pieredze palīdzēs veidot ilgtspējīgus risinājumus nākotnei.